rumigo

rumigo

Latin

Etymology

Etymology tree
Latin rūmen
Proto-Indo-European *h₂eǵ-
Proto-Indo-European *-eti
Proto-Indo-European *h₂éǵeti
Proto-Italic *-agāōder.
Latin -igō
Latin rūmigō

    From rūmen (“throat, gullet”) + -igō.

    Pronunciation

    Verb

    rūmigō (present infinitive rūmigāre, perfect active rūmigāvī, supine rūmigātum); first conjugation

    1. to chew over again, ruminate

    Conjugation

       Conjugation of rūmigō (first conjugation)
    indicative singular plural
    first second third first second third
    active present rūmigō rūmigās rūmigat rūmigāmus rūmigātis rūmigant
    imperfect rūmigābam rūmigābās rūmigābat rūmigābāmus rūmigābātis rūmigābant
    future rūmigābō rūmigābis rūmigābit rūmigābimus rūmigābitis rūmigābunt
    perfect rūmigāvī rūmigāvistī rūmigāvit rūmigāvimus rūmigāvistis rūmigāvērunt,
    rūmigāvēre
    pluperfect rūmigāveram rūmigāverās rūmigāverat rūmigāverāmus rūmigāverātis rūmigāverant
    future perfect rūmigāverō rūmigāveris rūmigāverit rūmigāverimus rūmigāveritis rūmigāverint
    passive present rūmigor rūmigāris,
    rūmigāre     		rūmigātur rūmigāmur rūmigāminī rūmigantur
    imperfect rūmigābar rūmigābāris,
    rūmigābāre     		rūmigābātur rūmigābāmur rūmigābāminī rūmigābantur
    future rūmigābor rūmigāberis,
    rūmigābere     		rūmigābitur rūmigābimur rūmigābiminī rūmigābuntur
    perfect rūmigātus + present active indicative of sum
    pluperfect rūmigātus + imperfect active indicative of sum
    future perfect rūmigātus + future active indicative of sum
    subjunctive singular plural
    first second third first second third
    active present rūmigem rūmigēs rūmiget rūmigēmus rūmigētis rūmigent
    imperfect rūmigārem rūmigārēs rūmigāret rūmigārēmus rūmigārētis rūmigārent
    perfect rūmigāverim rūmigāverīs rūmigāverit rūmigāverīmus rūmigāverītis rūmigāverint
    pluperfect rūmigāvissem rūmigāvissēs rūmigāvisset rūmigāvissēmus rūmigāvissētis rūmigāvissent
    passive present rūmiger rūmigēris,
    rūmigēre     		rūmigētur rūmigēmur rūmigēminī rūmigentur
    imperfect rūmigārer rūmigārēris,
    rūmigārēre     		rūmigārētur rūmigārēmur rūmigārēminī rūmigārentur
    perfect rūmigātus + present active subjunctive of sum
    pluperfect rūmigātus + imperfect active subjunctive of sum
    imperative singular plural
    first second third first second third
    active present — rūmigā — — rūmigāte —
    future — rūmigātō rūmigātō — rūmigātōte rūmigantō
    passive present — rūmigāre — — rūmigāminī —
    future — rūmigātor rūmigātor — — rūmigantor
    non-finite forms infinitive participle
    active passive active passive
    present rūmigāre rūmigārī rūmigāns —
    future rūmigātūrum esse rūmigātum īrī rūmigātūrus rūmigandus
    perfect rūmigāvisse rūmigātum esse — rūmigātus
    future perfect — rūmigātum fore — —
    perfect potential rūmigātūrum fuisse — — —
    verbal nouns gerund supine
    genitive dative accusative ablative accusative ablative
    rūmigandī rūmigandō rūmigandum rūmigandō rūmigātum rūmigātū

    Descendants

    • Eastern Romance:
      • Aromanian: aroamig, arumigari
      • Megleno-Romanian: rumig, rumigari
      • Romanian: rumega, rumegare
    • Gallo-Italic:
    • Italo-Dalmatian:
      • Corsican: rigumà
      • Istriot: rumugà, ramugà
      • Italian: rumigare, rugumare
      • Neapolitan: rumicare
      • Sassarese: rungé
      • Sicilian: rumigari
    • Catalan: remugar, rumegar
    • Old Occitan: romiar
    • Old Occitan: ronjar
      • Occitan: ronjar
    • Old French: runger, rungier, rongier
    • Sardinian: morigare, arrumigare
    • Venetan: rumegar
    • West Iberian:

    References

    • “rumigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “rumigo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.