ruminalis

ruminalis

Latin

Etymology

Etymology tree
Latin rūminor
Proto-Indo-European *h₂el-der.?
Proto-Italic *-ālis
Latin -ālis
Latin rūminālis

    From rūminor + -ālis.

    Pronunciation

    Adjective

    rūminālis (neuter rūmināle); third-declension two-termination adjective

    1. ruminating

    Declension

    Third-declension two-termination adjective.

    singular plural
    masc./fem. neuter masc./fem. neuter
    nominative rūminālis rūmināle rūminālēs rūminālia
    genitive rūminālis rūminālium
    dative rūminālī rūminālibus
    accusative rūminālem rūmināle rūminālīs
    rūminālēs     		rūminālia
    ablative rūminālī rūminālibus
    vocative rūminālis rūmināle rūminālēs rūminālia

    References

    • “ruminalis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “ruminalis”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.