lecto

lecto

Interlingua

Noun

lecto (plural lectos)

  1. bed

Latin

Etymology 1

Etymology tree
Latin legō
Proto-Indo-European *-h₂
Proto-Indo-European *-éh₂
Proto-Indo-European *-yéti
Proto-Indo-European *-eh₂yéti
Proto-Italic *-āō
Latin -ō
Latin -tō
Latin lēctō

    From legō (“to read, gather”) + -tō (frequentative suffix).

    Verb

    lēctō (present infinitive lēctāre, perfect active lēctāvī, supine lēctātum); first conjugation

    1. (rare) synonym of lēctitō
    Conjugation
       Conjugation of lēctō (first conjugation)
    indicative singular plural
    first second third first second third
    active present lēctō lēctās lēctat lēctāmus lēctātis lēctant
    imperfect lēctābam lēctābās lēctābat lēctābāmus lēctābātis lēctābant
    future lēctābō lēctābis lēctābit lēctābimus lēctābitis lēctābunt
    perfect lēctāvī lēctāvistī lēctāvit lēctāvimus lēctāvistis lēctāvērunt,
    lēctāvēre
    pluperfect lēctāveram lēctāverās lēctāverat lēctāverāmus lēctāverātis lēctāverant
    future perfect lēctāverō lēctāveris lēctāverit lēctāverimus lēctāveritis lēctāverint
    passive present lēctor lēctāris,
    lēctāre     		lēctātur lēctāmur lēctāminī lēctantur
    imperfect lēctābar lēctābāris,
    lēctābāre     		lēctābātur lēctābāmur lēctābāminī lēctābantur
    future lēctābor lēctāberis,
    lēctābere     		lēctābitur lēctābimur lēctābiminī lēctābuntur
    perfect lēctātus + present active indicative of sum
    pluperfect lēctātus + imperfect active indicative of sum
    future perfect lēctātus + future active indicative of sum
    subjunctive singular plural
    first second third first second third
    active present lēctem lēctēs lēctet lēctēmus lēctētis lēctent
    imperfect lēctārem lēctārēs lēctāret lēctārēmus lēctārētis lēctārent
    perfect lēctāverim lēctāverīs lēctāverit lēctāverīmus lēctāverītis lēctāverint
    pluperfect lēctāvissem lēctāvissēs lēctāvisset lēctāvissēmus lēctāvissētis lēctāvissent
    passive present lēcter lēctēris,
    lēctēre     		lēctētur lēctēmur lēctēminī lēctentur
    imperfect lēctārer lēctārēris,
    lēctārēre     		lēctārētur lēctārēmur lēctārēminī lēctārentur
    perfect lēctātus + present active subjunctive of sum
    pluperfect lēctātus + imperfect active subjunctive of sum
    imperative singular plural
    first second third first second third
    active present — lēctā — — lēctāte —
    future — lēctātō lēctātō — lēctātōte lēctantō
    passive present — lēctāre — — lēctāminī —
    future — lēctātor lēctātor — — lēctantor
    non-finite forms infinitive participle
    active passive active passive
    present lēctāre lēctārī lēctāns —
    future lēctātūrum esse lēctātum īrī lēctātūrus lēctandus
    perfect lēctāvisse lēctātum esse — lēctātus
    future perfect — lēctātum fore — —
    perfect potential lēctātūrum fuisse — — —
    verbal nouns gerund supine
    genitive dative accusative ablative accusative ablative
    lēctandī lēctandō lēctandum lēctandō lēctātum lēctātū

    Etymology 2

    See the etymology of the corresponding lemma form.

    Participle

    lēctō

    1. dative/ablative masculine/neuter singular of lēctus

    Etymology 3

    Noun

    lectō

    1. dative/ablative singular of lectus

    References

    • “lecto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “lecto”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

    Spanish

    Noun

    lecto m (plural lectos)

    1. lect
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.