inalto

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *h₁én

Proto-Italic *en

Proto-Italic *en-

Latin in-

Proto-Indo-European *h₂el-

Proto-Indo-European *h₂eltós

Proto-Italic *altos

Latin altus

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin altō

Latin inaltō

From in- + altō.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [ɪˈnaɫ.toː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [iˈnal.to]

Verb

inaltō (present infinitive inaltāre, perfect active inaltāvī, supine inaltātum); first conjugation

to raise on high; to exalt

Conjugation

Conjugation of inaltō (first conjugation)

indicative		singular				plural
indicative		first	second		third	first	second		third
active	present	inaltō	inaltās		inaltat	inaltāmus	inaltātis		inaltant
	imperfect	inaltābam	inaltābās		inaltābat	inaltābāmus	inaltābātis		inaltābant
	future	inaltābō	inaltābis		inaltābit	inaltābimus	inaltābitis		inaltābunt
	perfect	inaltāvī	inaltāvistī		inaltāvit	inaltāvimus	inaltāvistis		inaltāvērunt, inaltāvēre
	pluperfect	inaltāveram	inaltāverās		inaltāverat	inaltāverāmus	inaltāverātis		inaltāverant
	future perfect	inaltāverō	inaltāveris		inaltāverit	inaltāverimus	inaltāveritis		inaltāverint
passive	present	inaltor	inaltāris, inaltāre		inaltātur	inaltāmur	inaltāminī		inaltantur
	imperfect	inaltābar	inaltābāris, inaltābāre		inaltābātur	inaltābāmur	inaltābāminī		inaltābantur
	future	inaltābor	inaltāberis, inaltābere		inaltābitur	inaltābimur	inaltābiminī		inaltābuntur
	perfect	inaltātus + present active indicative of sum
	pluperfect	inaltātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	inaltātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular				plural
subjunctive		first	second		third	first	second		third
active	present	inaltem	inaltēs		inaltet	inaltēmus	inaltētis		inaltent
	imperfect	inaltārem	inaltārēs		inaltāret	inaltārēmus	inaltārētis		inaltārent
	perfect	inaltāverim	inaltāverīs		inaltāverit	inaltāverīmus	inaltāverītis		inaltāverint
	pluperfect	inaltāvissem	inaltāvissēs		inaltāvisset	inaltāvissēmus	inaltāvissētis		inaltāvissent
passive	present	inalter	inaltēris, inaltēre		inaltētur	inaltēmur	inaltēminī		inaltentur
	imperfect	inaltārer	inaltārēris, inaltārēre		inaltārētur	inaltārēmur	inaltārēminī		inaltārentur
	perfect	inaltātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	inaltātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular				plural
imperative		first	second		third	first	second		third
active	present	—	inaltā		—	—	inaltāte		—
active	future	—	inaltātō		inaltātō	—	inaltātōte		inaltantō
passive	present	—	inaltāre		—	—	inaltāminī		—
passive	future	—	inaltātor		inaltātor	—	—		inaltantor
non-finite forms		infinitive				participle
non-finite forms		active		passive		active		passive
present		inaltāre		inaltārī		inaltāns		—
future		inaltātūrum esse		inaltātum īrī		inaltātūrus		inaltandus
perfect		inaltāvisse		inaltātum esse		—		inaltātus
future perfect		—		inaltātum fore		—		—
perfect potential		inaltātūrum fuisse		—		—		—
verbal nouns		gerund					supine
		genitive	dative		accusative	ablative	accusative		ablative
		inaltandī	inaltandō		inaltandum	inaltandō	inaltātum		inaltātū

References

“inalto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
"inalto", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
“inalto”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.