actuo

actuo

See also: actuó and actúo

Catalan

Pronunciation

Verb

actuo

  1. first-person singular present indicative of actuar

Latin

Etymology

Etymology tree
Proto-Indo-European *h₂eǵ-
Proto-Indo-European *-eti
Proto-Indo-European *h₂éǵeti
Proto-Italic *agō
Latin agō
Proto-Indo-European *-tus
Proto-Italic *-tus
Latin -tus
Latin āctus
Proto-Indo-European *-h₂
Proto-Indo-European *-éh₂
Proto-Indo-European *-yéti
Proto-Indo-European *-eh₂yéti
Proto-Italic *-āō
Latin -ō
Latin āctuō

    From āctus (“action”) + -ō.

    Pronunciation

    Verb

    āctuō (present infinitive āctuāre, perfect active āctuāvī, supine āctuātum); first conjugation

    1. (transitive) to actuate, activate, implement
      • 1750, Veremund Gufl, Philosophica Scholastica Universa, Volume II, Pars III Metaphysicæ, Tractatus II, Articulus VII, page 843
        […] utpote quæ eam egrediendo jam actuavit, ne amplius eſſet in potentia
        (please add an English translation of this quotation)

    Conjugation

       Conjugation of āctuō (first conjugation)
    indicative singular plural
    first second third first second third
    active present āctuō āctuās āctuat āctuāmus āctuātis āctuant
    imperfect āctuābam āctuābās āctuābat āctuābāmus āctuābātis āctuābant
    future āctuābō āctuābis āctuābit āctuābimus āctuābitis āctuābunt
    perfect āctuāvī āctuāvistī āctuāvit āctuāvimus āctuāvistis āctuāvērunt,
    āctuāvēre
    pluperfect āctuāveram āctuāverās āctuāverat āctuāverāmus āctuāverātis āctuāverant
    future perfect āctuāverō āctuāveris āctuāverit āctuāverimus āctuāveritis āctuāverint
    passive present āctuor āctuāris,
    āctuāre     		āctuātur āctuāmur āctuāminī āctuantur
    imperfect āctuābar āctuābāris,
    āctuābāre     		āctuābātur āctuābāmur āctuābāminī āctuābantur
    future āctuābor āctuāberis,
    āctuābere     		āctuābitur āctuābimur āctuābiminī āctuābuntur
    perfect āctuātus + present active indicative of sum
    pluperfect āctuātus + imperfect active indicative of sum
    future perfect āctuātus + future active indicative of sum
    subjunctive singular plural
    first second third first second third
    active present āctuem āctuēs āctuet āctuēmus āctuētis āctuent
    imperfect āctuārem āctuārēs āctuāret āctuārēmus āctuārētis āctuārent
    perfect āctuāverim āctuāverīs āctuāverit āctuāverīmus āctuāverītis āctuāverint
    pluperfect āctuāvissem āctuāvissēs āctuāvisset āctuāvissēmus āctuāvissētis āctuāvissent
    passive present āctuer āctuēris,
    āctuēre     		āctuētur āctuēmur āctuēminī āctuentur
    imperfect āctuārer āctuārēris,
    āctuārēre     		āctuārētur āctuārēmur āctuārēminī āctuārentur
    perfect āctuātus + present active subjunctive of sum
    pluperfect āctuātus + imperfect active subjunctive of sum
    imperative singular plural
    first second third first second third
    active present — āctuā — — āctuāte —
    future — āctuātō āctuātō — āctuātōte āctuantō
    passive present — āctuāre — — āctuāminī —
    future — āctuātor āctuātor — — āctuantor
    non-finite forms infinitive participle
    active passive active passive
    present āctuāre āctuārī āctuāns —
    future āctuātūrum esse āctuātum īrī āctuātūrus āctuandus
    perfect āctuāvisse āctuātum esse — āctuātus
    future perfect — āctuātum fore — —
    perfect potential āctuātūrum fuisse — — —
    verbal nouns gerund supine
    genitive dative accusative ablative accusative ablative
    āctuandī āctuandō āctuandum āctuandō āctuātum āctuātū

    Derived terms

    Descendants

    • Catalan: actuar
    • English: actuate
    • Galician: actuar
    • Italian: attuare
    • → Portuguese: atuar
    • Spanish: actuar

    Portuguese

    Verb

    actuo

    1. first-person singular present indicative of actuar
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.