transmuto

transmuto

See also: transmutó

Latin

Etymology

Etymology tree
Proto-Indo-European *terh₂-
Proto-Indo-European *-t
Proto-Indo-European *térh₂t
Proto-Indo-European *-ónts
Proto-Indo-European *tr̥h₂ónts
Proto-Indo-European *tr̥h₂n̥ts
Proto-Italic *trāns
Proto-Italic *trāns-
Latin trāns-
Latin mūtō
Latin trānsmūtō

    From trāns- + mūtō (“change, alter”).

    Pronunciation

    Verb

    trānsmūtō (present infinitive trānsmūtāre, perfect active trānsmūtāvī, supine trānsmūtātum); first conjugation

    1. to change, shift, transform, transmute
      [fortuna] transmutat incertos honores (Horace, Carmina 3.29.51)
    2. (medicine) to transfer, remove
      inchoante accessione aegros ad alium transmutare locum (Caelius Aurelianus [5th c.], De morbis acutis et chronicis 1.15.142)

    Conjugation

       Conjugation of trānsmūtō (first conjugation)
    indicative singular plural
    first second third first second third
    active present trānsmūtō trānsmūtās trānsmūtat trānsmūtāmus trānsmūtātis trānsmūtant
    imperfect trānsmūtābam trānsmūtābās trānsmūtābat trānsmūtābāmus trānsmūtābātis trānsmūtābant
    future trānsmūtābō trānsmūtābis trānsmūtābit trānsmūtābimus trānsmūtābitis trānsmūtābunt
    perfect trānsmūtāvī trānsmūtāvistī trānsmūtāvit trānsmūtāvimus trānsmūtāvistis trānsmūtāvērunt,
    trānsmūtāvēre
    pluperfect trānsmūtāveram trānsmūtāverās trānsmūtāverat trānsmūtāverāmus trānsmūtāverātis trānsmūtāverant
    future perfect trānsmūtāverō trānsmūtāveris trānsmūtāverit trānsmūtāverimus trānsmūtāveritis trānsmūtāverint
    passive present trānsmūtor trānsmūtāris,
    trānsmūtāre     		trānsmūtātur trānsmūtāmur trānsmūtāminī trānsmūtantur
    imperfect trānsmūtābar trānsmūtābāris,
    trānsmūtābāre     		trānsmūtābātur trānsmūtābāmur trānsmūtābāminī trānsmūtābantur
    future trānsmūtābor trānsmūtāberis,
    trānsmūtābere     		trānsmūtābitur trānsmūtābimur trānsmūtābiminī trānsmūtābuntur
    perfect trānsmūtātus + present active indicative of sum
    pluperfect trānsmūtātus + imperfect active indicative of sum
    future perfect trānsmūtātus + future active indicative of sum
    subjunctive singular plural
    first second third first second third
    active present trānsmūtem trānsmūtēs trānsmūtet trānsmūtēmus trānsmūtētis trānsmūtent
    imperfect trānsmūtārem trānsmūtārēs trānsmūtāret trānsmūtārēmus trānsmūtārētis trānsmūtārent
    perfect trānsmūtāverim trānsmūtāverīs trānsmūtāverit trānsmūtāverīmus trānsmūtāverītis trānsmūtāverint
    pluperfect trānsmūtāvissem trānsmūtāvissēs trānsmūtāvisset trānsmūtāvissēmus trānsmūtāvissētis trānsmūtāvissent
    passive present trānsmūter trānsmūtēris,
    trānsmūtēre     		trānsmūtētur trānsmūtēmur trānsmūtēminī trānsmūtentur
    imperfect trānsmūtārer trānsmūtārēris,
    trānsmūtārēre     		trānsmūtārētur trānsmūtārēmur trānsmūtārēminī trānsmūtārentur
    perfect trānsmūtātus + present active subjunctive of sum
    pluperfect trānsmūtātus + imperfect active subjunctive of sum
    imperative singular plural
    first second third first second third
    active present — trānsmūtā — — trānsmūtāte —
    future — trānsmūtātō trānsmūtātō — trānsmūtātōte trānsmūtantō
    passive present — trānsmūtāre — — trānsmūtāminī —
    future — trānsmūtātor trānsmūtātor — — trānsmūtantor
    non-finite forms infinitive participle
    active passive active passive
    present trānsmūtāre trānsmūtārī trānsmūtāns —
    future trānsmūtātūrum esse trānsmūtātum īrī trānsmūtātūrus trānsmūtandus
    perfect trānsmūtāvisse trānsmūtātum esse — trānsmūtātus
    future perfect — trānsmūtātum fore — —
    perfect potential trānsmūtātūrum fuisse — — —
    verbal nouns gerund supine
    genitive dative accusative ablative accusative ablative
    trānsmūtandī trānsmūtandō trānsmūtandum trānsmūtandō trānsmūtātum trānsmūtātū

    Derived terms

    Descendants

    References

    • “transmuto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “transmuto”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
    • “transmuto”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

    Portuguese

    Verb

    transmuto

    1. first-person singular present indicative of transmutar

    Spanish

    Verb

    transmuto

    1. first-person singular present indicative of transmutar
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.