regelo

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Italic *wre-

Latin re-

Proto-Indo-European *gel-

Latin gelū

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin gelō

Latin regelō

From re- + gelō (“freeze”).

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [ˈrɛ.ɡɛ.ɫoː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈrɛː.d͡ʒe.lo]

Verb

regelō (present infinitive regelāre, perfect active regelāvī, supine regelātum); first conjugation

(transitive) to unfreeze, thaw, warm

Conjugation

Conjugation of regelō (first conjugation)

indicative		singular				plural
indicative		first	second		third	first	second		third
active	present	regelō	regelās		regelat	regelāmus	regelātis		regelant
	imperfect	regelābam	regelābās		regelābat	regelābāmus	regelābātis		regelābant
	future	regelābō	regelābis		regelābit	regelābimus	regelābitis		regelābunt
	perfect	regelāvī	regelāvistī		regelāvit	regelāvimus	regelāvistis		regelāvērunt, regelāvēre
	pluperfect	regelāveram	regelāverās		regelāverat	regelāverāmus	regelāverātis		regelāverant
	future perfect	regelāverō	regelāveris		regelāverit	regelāverimus	regelāveritis		regelāverint
passive	present	regelor	regelāris, regelāre		regelātur	regelāmur	regelāminī		regelantur
	imperfect	regelābar	regelābāris, regelābāre		regelābātur	regelābāmur	regelābāminī		regelābantur
	future	regelābor	regelāberis, regelābere		regelābitur	regelābimur	regelābiminī		regelābuntur
	perfect	regelātus + present active indicative of sum
	pluperfect	regelātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	regelātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular				plural
subjunctive		first	second		third	first	second		third
active	present	regelem	regelēs		regelet	regelēmus	regelētis		regelent
	imperfect	regelārem	regelārēs		regelāret	regelārēmus	regelārētis		regelārent
	perfect	regelāverim	regelāverīs		regelāverit	regelāverīmus	regelāverītis		regelāverint
	pluperfect	regelāvissem	regelāvissēs		regelāvisset	regelāvissēmus	regelāvissētis		regelāvissent
passive	present	regeler	regelēris, regelēre		regelētur	regelēmur	regelēminī		regelentur
	imperfect	regelārer	regelārēris, regelārēre		regelārētur	regelārēmur	regelārēminī		regelārentur
	perfect	regelātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	regelātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular				plural
imperative		first	second		third	first	second		third
active	present	—	regelā		—	—	regelāte		—
active	future	—	regelātō		regelātō	—	regelātōte		regelantō
passive	present	—	regelāre		—	—	regelāminī		—
passive	future	—	regelātor		regelātor	—	—		regelantor
non-finite forms		infinitive				participle
non-finite forms		active		passive		active		passive
present		regelāre		regelārī		regelāns		—
future		regelātūrum esse		regelātum īrī		regelātūrus		regelandus
perfect		regelāvisse		regelātum esse		—		regelātus
future perfect		—		regelātum fore		—		—
perfect potential		regelātūrum fuisse		—		—		—
verbal nouns		gerund					supine
		genitive	dative		accusative	ablative	accusative		ablative
		regelandī	regelandō		regelandum	regelandō	regelātum		regelātū

Derived terms

regelātiō

References

“regelo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“regelo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

regelo

first-person singular present indicative of regelar