refiguro

See also: refiguró

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Italic *wre-

Latin re-

Latin figuro

Latin refigūrō

From re- + figuro.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [rɛ.fɪˈɡuː.roː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [re.fiˈɡuː.ro]

Verb

refigūrō (present infinitive refigūrāre, perfect active refigūrāvī, supine refigūrātum); first conjugation

to refashion, reshape

Conjugation

Conjugation of refigūrō (first conjugation)

indicative		singular				plural
indicative		first	second		third	first	second		third
active	present	refigūrō	refigūrās		refigūrat	refigūrāmus	refigūrātis		refigūrant
	imperfect	refigūrābam	refigūrābās		refigūrābat	refigūrābāmus	refigūrābātis		refigūrābant
	future	refigūrābō	refigūrābis		refigūrābit	refigūrābimus	refigūrābitis		refigūrābunt
	perfect	refigūrāvī	refigūrāvistī		refigūrāvit	refigūrāvimus	refigūrāvistis		refigūrāvērunt, refigūrāvēre
	pluperfect	refigūrāveram	refigūrāverās		refigūrāverat	refigūrāverāmus	refigūrāverātis		refigūrāverant
	future perfect	refigūrāverō	refigūrāveris		refigūrāverit	refigūrāverimus	refigūrāveritis		refigūrāverint
passive	present	refigūror	refigūrāris, refigūrāre		refigūrātur	refigūrāmur	refigūrāminī		refigūrantur
	imperfect	refigūrābar	refigūrābāris, refigūrābāre		refigūrābātur	refigūrābāmur	refigūrābāminī		refigūrābantur
	future	refigūrābor	refigūrāberis, refigūrābere		refigūrābitur	refigūrābimur	refigūrābiminī		refigūrābuntur
	perfect	refigūrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	refigūrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	refigūrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular				plural
subjunctive		first	second		third	first	second		third
active	present	refigūrem	refigūrēs		refigūret	refigūrēmus	refigūrētis		refigūrent
	imperfect	refigūrārem	refigūrārēs		refigūrāret	refigūrārēmus	refigūrārētis		refigūrārent
	perfect	refigūrāverim	refigūrāverīs		refigūrāverit	refigūrāverīmus	refigūrāverītis		refigūrāverint
	pluperfect	refigūrāvissem	refigūrāvissēs		refigūrāvisset	refigūrāvissēmus	refigūrāvissētis		refigūrāvissent
passive	present	refigūrer	refigūrēris, refigūrēre		refigūrētur	refigūrēmur	refigūrēminī		refigūrentur
	imperfect	refigūrārer	refigūrārēris, refigūrārēre		refigūrārētur	refigūrārēmur	refigūrārēminī		refigūrārentur
	perfect	refigūrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	refigūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular				plural
imperative		first	second		third	first	second		third
active	present	—	refigūrā		—	—	refigūrāte		—
active	future	—	refigūrātō		refigūrātō	—	refigūrātōte		refigūrantō
passive	present	—	refigūrāre		—	—	refigūrāminī		—
passive	future	—	refigūrātor		refigūrātor	—	—		refigūrantor
non-finite forms		infinitive				participle
non-finite forms		active		passive		active		passive
present		refigūrāre		refigūrārī		refigūrāns		—
future		refigūrātūrum esse		refigūrātum īrī		refigūrātūrus		refigūrandus
perfect		refigūrāvisse		refigūrātum esse		—		refigūrātus
future perfect		—		refigūrātum fore		—		—
perfect potential		refigūrātūrum fuisse		—		—		—
verbal nouns		gerund					supine
		genitive	dative		accusative	ablative	accusative		ablative
		refigūrandī	refigūrandō		refigūrandum	refigūrandō	refigūrātum		refigūrātū

References

“refiguro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“refiguro”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

refiguro

first-person singular present indicative of refigurar