radico

radico

See also: radicó and radicò

Italian

Verb

radico

  1. first-person singular present indicative of radicare

Anagrams

Latin

Etymology

Etymology tree
Proto-Indo-European *wréh₂ds
Proto-Italic *wrādīks
Latin rādīx
Proto-Indo-European *-h₂
Proto-Indo-European *-éh₂
Proto-Indo-European *-yéti
Proto-Indo-European *-eh₂yéti
Proto-Italic *-āō
Latin -ō
Latin rādīcō

    From rādīx (“root”) + -ō.

    Pronunciation

    Verb

    rādīcō (present infinitive rādīcāre, perfect active rādīcāvī, supine rādīcātum); first conjugation

    1. to take root

    Conjugation

       Conjugation of rādīcō (first conjugation)
    indicative singular plural
    first second third first second third
    active present rādīcō rādīcās rādīcat rādīcāmus rādīcātis rādīcant
    imperfect rādīcābam rādīcābās rādīcābat rādīcābāmus rādīcābātis rādīcābant
    future rādīcābō rādīcābis rādīcābit rādīcābimus rādīcābitis rādīcābunt
    perfect rādīcāvī rādīcāvistī rādīcāvit rādīcāvimus rādīcāvistis rādīcāvērunt,
    rādīcāvēre
    pluperfect rādīcāveram rādīcāverās rādīcāverat rādīcāverāmus rādīcāverātis rādīcāverant
    future perfect rādīcāverō rādīcāveris rādīcāverit rādīcāverimus rādīcāveritis rādīcāverint
    passive present rādīcor rādīcāris,
    rādīcāre     		rādīcātur rādīcāmur rādīcāminī rādīcantur
    imperfect rādīcābar rādīcābāris,
    rādīcābāre     		rādīcābātur rādīcābāmur rādīcābāminī rādīcābantur
    future rādīcābor rādīcāberis,
    rādīcābere     		rādīcābitur rādīcābimur rādīcābiminī rādīcābuntur
    perfect rādīcātus + present active indicative of sum
    pluperfect rādīcātus + imperfect active indicative of sum
    future perfect rādīcātus + future active indicative of sum
    subjunctive singular plural
    first second third first second third
    active present rādīcem rādīcēs rādīcet rādīcēmus rādīcētis rādīcent
    imperfect rādīcārem rādīcārēs rādīcāret rādīcārēmus rādīcārētis rādīcārent
    perfect rādīcāverim rādīcāverīs rādīcāverit rādīcāverīmus rādīcāverītis rādīcāverint
    pluperfect rādīcāvissem rādīcāvissēs rādīcāvisset rādīcāvissēmus rādīcāvissētis rādīcāvissent
    passive present rādīcer rādīcēris,
    rādīcēre     		rādīcētur rādīcēmur rādīcēminī rādīcentur
    imperfect rādīcārer rādīcārēris,
    rādīcārēre     		rādīcārētur rādīcārēmur rādīcārēminī rādīcārentur
    perfect rādīcātus + present active subjunctive of sum
    pluperfect rādīcātus + imperfect active subjunctive of sum
    imperative singular plural
    first second third first second third
    active present — rādīcā — — rādīcāte —
    future — rādīcātō rādīcātō — rādīcātōte rādīcantō
    passive present — rādīcāre — — rādīcāminī —
    future — rādīcātor rādīcātor — — rādīcantor
    non-finite forms infinitive participle
    active passive active passive
    present rādīcāre rādīcārī rādīcāns —
    future rādīcātūrum esse rādīcātum īrī rādīcātūrus rādīcandus
    perfect rādīcāvisse rādīcātum esse — rādīcātus
    future perfect — rādīcātum fore — —
    perfect potential rādīcātūrum fuisse — — —
    verbal nouns gerund supine
    genitive dative accusative ablative accusative ablative
    rādīcandī rādīcandō rādīcandum rādīcandō rādīcātum rādīcātū

    Descendants

    • Italo-Romance:
      • Italian: radicare
    • ⇒ Vulgar Latin: *arradicāre
    • Borrowings:

    References

    • “radico”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “radico”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

    Portuguese

    Verb

    radico

    1. first-person singular present indicative of radicar

    Spanish

    Pronunciation

    • IPA(key): /raˈdiko/ [raˈð̞i.ko]
    • Rhymes: -iko
    • Syllabification: ra‧di‧co

    Verb

    radico

    1. first-person singular present indicative of radicar
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.