mitigo

mitigo

See also: mitigó and mitigò

Catalan

Verb

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigar

Italian

Verb

mitigo

  1. first-person singular present indicative of mitigare

Anagrams

Latin

Etymology

Etymology tree
Latin mītis
Proto-Indo-European *h₂eǵ-
Proto-Indo-European *-eti
Proto-Indo-European *h₂éǵeti
Proto-Italic *-agāōder.
Latin -igō
Latin mītigō

    From mītis (“ripe, mature”) + -igō.

    Pronunciation

    Verb

    mītigō (present infinitive mītigāre, perfect active mītigāvī, supine mītigātum); first conjugation

    1. to make soft, ripe, or tender
      Synonyms: lēniō, dēlēniō, commītigō, levō, allevō, alleviō
      Antonyms: dūrō, obdūrō
    2. to mitigate, make mild, tame, pacify
      Synonyms: domō, lēniō, mānsuēscō, mānsuētō, mānsuēfaciō, permulceō, sōpiō, sēdō, dēlēniō, plācō, restinguō, compōnō, commītigō, levō, ēlevō, allevō, alleviō, sileō, molliō
      Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, īnflammō, cieō, incendō

    Conjugation

       Conjugation of mītigō (first conjugation)
    indicative singular plural
    first second third first second third
    active present mītigō mītigās mītigat mītigāmus mītigātis mītigant
    imperfect mītigābam mītigābās mītigābat mītigābāmus mītigābātis mītigābant
    future mītigābō mītigābis mītigābit mītigābimus mītigābitis mītigābunt
    perfect mītigāvī mītigāvistī mītigāvit mītigāvimus mītigāvistis mītigāvērunt,
    mītigāvēre
    pluperfect mītigāveram mītigāverās mītigāverat mītigāverāmus mītigāverātis mītigāverant
    future perfect mītigāverō mītigāveris mītigāverit mītigāverimus mītigāveritis mītigāverint
    passive present mītigor mītigāris,
    mītigāre     		mītigātur mītigāmur mītigāminī mītigantur
    imperfect mītigābar mītigābāris,
    mītigābāre     		mītigābātur mītigābāmur mītigābāminī mītigābantur
    future mītigābor mītigāberis,
    mītigābere     		mītigābitur mītigābimur mītigābiminī mītigābuntur
    perfect mītigātus + present active indicative of sum
    pluperfect mītigātus + imperfect active indicative of sum
    future perfect mītigātus + future active indicative of sum
    subjunctive singular plural
    first second third first second third
    active present mītigem mītigēs mītiget mītigēmus mītigētis mītigent
    imperfect mītigārem mītigārēs mītigāret mītigārēmus mītigārētis mītigārent
    perfect mītigāverim mītigāverīs mītigāverit mītigāverīmus mītigāverītis mītigāverint
    pluperfect mītigāvissem mītigāvissēs mītigāvisset mītigāvissēmus mītigāvissētis mītigāvissent
    passive present mītiger mītigēris,
    mītigēre     		mītigētur mītigēmur mītigēminī mītigentur
    imperfect mītigārer mītigārēris,
    mītigārēre     		mītigārētur mītigārēmur mītigārēminī mītigārentur
    perfect mītigātus + present active subjunctive of sum
    pluperfect mītigātus + imperfect active subjunctive of sum
    imperative singular plural
    first second third first second third
    active present — mītigā — — mītigāte —
    future — mītigātō mītigātō — mītigātōte mītigantō
    passive present — mītigāre — — mītigāminī —
    future — mītigātor mītigātor — — mītigantor
    non-finite forms infinitive participle
    active passive active passive
    present mītigāre mītigārī mītigāns —
    future mītigātūrum esse mītigātum īrī mītigātūrus mītigandus
    perfect mītigāvisse mītigātum esse — mītigātus
    future perfect — mītigātum fore — —
    perfect potential mītigātūrum fuisse — — —
    verbal nouns gerund supine
    genitive dative accusative ablative accusative ablative
    mītigandī mītigandō mītigandum mītigandō mītigātum mītigātū

    Derived terms

    Descendants

    • → Catalan: mitigar
    • → English: mitigate
    • → Galician: mitigar
    • → Italian: mitigare
    • → Occitan: mitigar
    • → Old French: mitiguer
    • → Portuguese: mitigar
    • → Romanian: mitiga
    • → Spanish: mitigar

    References

    • “mitigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “mitigo”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
    • “mitigo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
    • Carl Meißner; Henry William Auden (1894), Latin Phrase-Book‎[1], London: Macmillan and Co.
      • time will assuage his grief: dies dolorem mitigabit

    Portuguese

    Verb

    mitigo

    1. first-person singular present indicative of mitigar

    Spanish

    Verb

    mitigo

    1. first-person singular present indicative of mitigar
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.