emptito
Latin
Etymology
Etymology tree
From emō (“to buy”) + -titō (frequentative).
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [ˈeːmp.tɪ.toː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [ˈɛmp.ti.to]
Verb
ēmptitō (present infinitive ēmptitāre, perfect active ēmptitāvī, supine ēmptitātum); first conjugation
- (transitive) to be in the habit of buying, purchasing
Conjugation
Conjugation of ēmptitō (first conjugation)
| indicative | singular | plural | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | ēmptitō | ēmptitās | ēmptitat | ēmptitāmus | ēmptitātis | ēmptitant | ||||||
| imperfect | ēmptitābam | ēmptitābās | ēmptitābat | ēmptitābāmus | ēmptitābātis | ēmptitābant | |||||||
| future | ēmptitābō | ēmptitābis | ēmptitābit | ēmptitābimus | ēmptitābitis | ēmptitābunt | |||||||
| perfect | ēmptitāvī | ēmptitāvistī | ēmptitāvit | ēmptitāvimus | ēmptitāvistis | ēmptitāvērunt, ēmptitāvēre | |||||||
| pluperfect | ēmptitāveram | ēmptitāverās | ēmptitāverat | ēmptitāverāmus | ēmptitāverātis | ēmptitāverant | |||||||
| future perfect | ēmptitāverō | ēmptitāveris | ēmptitāverit | ēmptitāverimus | ēmptitāveritis | ēmptitāverint | |||||||
| passive | present | ēmptitor | ēmptitāris, ēmptitāre |
ēmptitātur | ēmptitāmur | ēmptitāminī | ēmptitantur | ||||||
| imperfect | ēmptitābar | ēmptitābāris, ēmptitābāre |
ēmptitābātur | ēmptitābāmur | ēmptitābāminī | ēmptitābantur | |||||||
| future | ēmptitābor | ēmptitāberis, ēmptitābere |
ēmptitābitur | ēmptitābimur | ēmptitābiminī | ēmptitābuntur | |||||||
| perfect | ēmptitātus + present active indicative of sum | ||||||||||||
| pluperfect | ēmptitātus + imperfect active indicative of sum | ||||||||||||
| future perfect | ēmptitātus + future active indicative of sum | ||||||||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | ēmptitem | ēmptitēs | ēmptitet | ēmptitēmus | ēmptitētis | ēmptitent | ||||||
| imperfect | ēmptitārem | ēmptitārēs | ēmptitāret | ēmptitārēmus | ēmptitārētis | ēmptitārent | |||||||
| perfect | ēmptitāverim | ēmptitāverīs | ēmptitāverit | ēmptitāverīmus | ēmptitāverītis | ēmptitāverint | |||||||
| pluperfect | ēmptitāvissem | ēmptitāvissēs | ēmptitāvisset | ēmptitāvissēmus | ēmptitāvissētis | ēmptitāvissent | |||||||
| passive | present | ēmptiter | ēmptitēris, ēmptitēre |
ēmptitētur | ēmptitēmur | ēmptitēminī | ēmptitentur | ||||||
| imperfect | ēmptitārer | ēmptitārēris, ēmptitārēre |
ēmptitārētur | ēmptitārēmur | ēmptitārēminī | ēmptitārentur | |||||||
| perfect | ēmptitātus + present active subjunctive of sum | ||||||||||||
| pluperfect | ēmptitātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||||||||
| imperative | singular | plural | |||||||||||
| first | second | third | first | second | third | ||||||||
| active | present | — | ēmptitā | — | — | ēmptitāte | — | ||||||
| future | — | ēmptitātō | ēmptitātō | — | ēmptitātōte | ēmptitantō | |||||||
| passive | present | — | ēmptitāre | — | — | ēmptitāminī | — | ||||||
| future | — | ēmptitātor | ēmptitātor | — | — | ēmptitantor | |||||||
| non-finite forms | infinitive | participle | |||||||||||
| active | passive | active | passive | ||||||||||
| present | ēmptitāre | ēmptitārī | ēmptitāns | — | |||||||||
| future | ēmptitātūrum esse | ēmptitātum īrī | ēmptitātūrus | ēmptitandus | |||||||||
| perfect | ēmptitāvisse | ēmptitātum esse | — | ēmptitātus | |||||||||
| future perfect | — | ēmptitātum fore | — | — | |||||||||
| perfect potential | ēmptitātūrum fuisse | — | — | — | |||||||||
| verbal nouns | gerund | supine | |||||||||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||||||||
| ēmptitandī | ēmptitandō | ēmptitandum | ēmptitandō | ēmptitātum | ēmptitātū | ||||||||
References
- “emptito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “emptito”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers