emacio

See also: emaciò

Italian

Pronunciation

IPA^(key): /eˈma.t͡ʃo/
Rhymes: -atʃo
Hyphenation: e‧mà‧cio

Verb

emacio

first-person singular present indicative of emaciare

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *h₁éǵʰ

Proto-Indo-European *-s

Proto-Indo-European *h₁éǵʰs

Proto-Italic *eks

Latin ex

Latin ex-

Latin maciēs

Proto-Indo-European *-h₂

Proto-Indo-European *-éh₂

Proto-Indo-European *-yéti

Proto-Indo-European *-eh₂yéti

Proto-Italic *-āō

Latin -ō

Latin ēmaciō

From ex- + maciēs (“leanness”) + -ō.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [eːˈma.ki.oː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [eˈmaː.t͡ʃi.o]

Verb

ēmaciō (present infinitive ēmaciāre, perfect active ēmaciāvī, supine ēmaciātum); first conjugation

to emaciate, to make lean

Conjugation

Conjugation of ēmaciō (first conjugation)

indicative		singular				plural
indicative		first	second		third	first	second		third
active	present	ēmaciō	ēmaciās		ēmaciat	ēmaciāmus	ēmaciātis		ēmaciant
	imperfect	ēmaciābam	ēmaciābās		ēmaciābat	ēmaciābāmus	ēmaciābātis		ēmaciābant
	future	ēmaciābō	ēmaciābis		ēmaciābit	ēmaciābimus	ēmaciābitis		ēmaciābunt
	perfect	ēmaciāvī	ēmaciāvistī		ēmaciāvit	ēmaciāvimus	ēmaciāvistis		ēmaciāvērunt, ēmaciāvēre
	pluperfect	ēmaciāveram	ēmaciāverās		ēmaciāverat	ēmaciāverāmus	ēmaciāverātis		ēmaciāverant
	future perfect	ēmaciāverō	ēmaciāveris		ēmaciāverit	ēmaciāverimus	ēmaciāveritis		ēmaciāverint
passive	present	ēmacior	ēmaciāris, ēmaciāre		ēmaciātur	ēmaciāmur	ēmaciāminī		ēmaciantur
	imperfect	ēmaciābar	ēmaciābāris, ēmaciābāre		ēmaciābātur	ēmaciābāmur	ēmaciābāminī		ēmaciābantur
	future	ēmaciābor	ēmaciāberis, ēmaciābere		ēmaciābitur	ēmaciābimur	ēmaciābiminī		ēmaciābuntur
	perfect	ēmaciātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēmaciātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēmaciātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular				plural
subjunctive		first	second		third	first	second		third
active	present	ēmaciem	ēmaciēs		ēmaciet	ēmaciēmus	ēmaciētis		ēmacient
	imperfect	ēmaciārem	ēmaciārēs		ēmaciāret	ēmaciārēmus	ēmaciārētis		ēmaciārent
	perfect	ēmaciāverim	ēmaciāverīs		ēmaciāverit	ēmaciāverīmus	ēmaciāverītis		ēmaciāverint
	pluperfect	ēmaciāvissem	ēmaciāvissēs		ēmaciāvisset	ēmaciāvissēmus	ēmaciāvissētis		ēmaciāvissent
passive	present	ēmacier	ēmaciēris, ēmaciēre		ēmaciētur	ēmaciēmur	ēmaciēminī		ēmacientur
	imperfect	ēmaciārer	ēmaciārēris, ēmaciārēre		ēmaciārētur	ēmaciārēmur	ēmaciārēminī		ēmaciārentur
	perfect	ēmaciātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēmaciātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular				plural
imperative		first	second		third	first	second		third
active	present	—	ēmaciā		—	—	ēmaciāte		—
active	future	—	ēmaciātō		ēmaciātō	—	ēmaciātōte		ēmaciantō
passive	present	—	ēmaciāre		—	—	ēmaciāminī		—
passive	future	—	ēmaciātor		ēmaciātor	—	—		ēmaciantor
non-finite forms		infinitive				participle
non-finite forms		active		passive		active		passive
present		ēmaciāre		ēmaciārī		ēmaciāns		—
future		ēmaciātūrum esse		ēmaciātum īrī		ēmaciātūrus		ēmaciandus
perfect		ēmaciāvisse		ēmaciātum esse		—		ēmaciātus
future perfect		—		ēmaciātum fore		—		—
perfect potential		ēmaciātūrum fuisse		—		—		—
verbal nouns		gerund					supine
		genitive	dative		accusative	ablative	accusative		ablative
		ēmaciandī	ēmaciandō		ēmaciandum	ēmaciandō	ēmaciātum		ēmaciātū

Descendants

→ Dalmatian: emaciar
→ English: emaciate
→ French: émacier
- → Romanian: emacia
→ Italian: emaciare
→ Spanish: emaciar

References

“emacio”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
emacio in Georges, Karl Ernst; Georges, Heinrich (1913–1918), Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch, 8th edition, volume 1, Hahnsche Buchhandlung
“emacio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press