dimano

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *dwóh₁

Proto-Indo-European *d(w)is-

Proto-Italic *dis-

Latin dis-

Latin mānō

Latin dīmānō

From dis- + mānō.

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): [diːˈmaː.noː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [diˈmaː.no]

Verb

dīmānō (present infinitive dīmānāre, perfect active dīmānāvī, supine dīmānātum); first conjugation

to flow down, or in different directions
to percolate

Conjugation

Conjugation of dīmānō (first conjugation)

indicative		singular				plural
indicative		first	second		third	first	second		third
active	present	dīmānō	dīmānās		dīmānat	dīmānāmus	dīmānātis		dīmānant
	imperfect	dīmānābam	dīmānābās		dīmānābat	dīmānābāmus	dīmānābātis		dīmānābant
	future	dīmānābō	dīmānābis		dīmānābit	dīmānābimus	dīmānābitis		dīmānābunt
	perfect	dīmānāvī	dīmānāvistī		dīmānāvit	dīmānāvimus	dīmānāvistis		dīmānāvērunt, dīmānāvēre
	pluperfect	dīmānāveram	dīmānāverās		dīmānāverat	dīmānāverāmus	dīmānāverātis		dīmānāverant
	future perfect	dīmānāverō	dīmānāveris		dīmānāverit	dīmānāverimus	dīmānāveritis		dīmānāverint
passive	present	dīmānor	dīmānāris, dīmānāre		dīmānātur	dīmānāmur	dīmānāminī		dīmānantur
	imperfect	dīmānābar	dīmānābāris, dīmānābāre		dīmānābātur	dīmānābāmur	dīmānābāminī		dīmānābantur
	future	dīmānābor	dīmānāberis, dīmānābere		dīmānābitur	dīmānābimur	dīmānābiminī		dīmānābuntur
	perfect	dīmānātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dīmānātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dīmānātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular				plural
subjunctive		first	second		third	first	second		third
active	present	dīmānem	dīmānēs		dīmānet	dīmānēmus	dīmānētis		dīmānent
	imperfect	dīmānārem	dīmānārēs		dīmānāret	dīmānārēmus	dīmānārētis		dīmānārent
	perfect	dīmānāverim	dīmānāverīs		dīmānāverit	dīmānāverīmus	dīmānāverītis		dīmānāverint
	pluperfect	dīmānāvissem	dīmānāvissēs		dīmānāvisset	dīmānāvissēmus	dīmānāvissētis		dīmānāvissent
passive	present	dīmāner	dīmānēris, dīmānēre		dīmānētur	dīmānēmur	dīmānēminī		dīmānentur
	imperfect	dīmānārer	dīmānārēris, dīmānārēre		dīmānārētur	dīmānārēmur	dīmānārēminī		dīmānārentur
	perfect	dīmānātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dīmānātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular				plural
imperative		first	second		third	first	second		third
active	present	—	dīmānā		—	—	dīmānāte		—
active	future	—	dīmānātō		dīmānātō	—	dīmānātōte		dīmānantō
passive	present	—	dīmānāre		—	—	dīmānāminī		—
passive	future	—	dīmānātor		dīmānātor	—	—		dīmānantor
non-finite forms		infinitive				participle
non-finite forms		active		passive		active		passive
present		dīmānāre		dīmānārī		dīmānāns		—
future		dīmānātūrum esse		dīmānātum īrī		dīmānātūrus		dīmānandus
perfect		dīmānāvisse		dīmānātum esse		—		dīmānātus
future perfect		—		dīmānātum fore		—		—
perfect potential		dīmānātūrum fuisse		—		—		—
verbal nouns		gerund					supine
		genitive	dative		accusative	ablative	accusative		ablative
		dīmānandī	dīmānandō		dīmānandum	dīmānandō	dīmānātum		dīmānātū

Descendants

Catalan: dimanar
Portuguese: dimanar
Spanish: dimanar

References

“dimano”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“dimano”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
“dimano”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Pronunciation

IPA^(key): /diˈmano/ [d̪iˈma.no]
Rhymes: -ano
Syllabification: di‧ma‧no

Verb

dimano

first-person singular present indicative of dimanar