detero

detero

Latin

Etymology

Etymology tree
Proto-Indo-European *de
Proto-Indo-European *-h₁
Proto-Indo-European *déh₁
Proto-Italic *dē
Latin dē
Latin dē-
Proto-Indo-European *terh₁-
Latin terō
Latin dēterō

    From dē- (“down, away”) + terō (“to rub”).

    Pronunciation

    Verb

    dēterō (present infinitive dēterere, perfect active dētrīvī, supine dētrītum); third conjugation

    1. to rub off, rub away, wear out, rasp
      Synonyms: abūtor, terō, atterō, conterō, exhauriō, ēnecō, adedō, accidō, peragō
    2. to lessen, weaken or impair
      Synonyms: atterō, frangō, tenuō, effēminō, cōnsūmō, minuō, afficiō
      Antonyms: firmō, cōnfirmō, mūniō, fortificō, cōnsolidō, sistō

    Conjugation

       Conjugation of dēterō (third conjugation)
    indicative singular plural
    first second third first second third
    active present dēterō dēteris dēterit dēterimus dēteritis dēterunt
    imperfect dēterēbam dēterēbās dēterēbat dēterēbāmus dēterēbātis dēterēbant
    future dēteram dēterēs dēteret dēterēmus dēterētis dēterent
    perfect dētrīvī dētrīvistī dētrīvit dētrīvimus dētrīvistis dētrīvērunt,
    dētrīvēre
    pluperfect dētrīveram dētrīverās dētrīverat dētrīverāmus dētrīverātis dētrīverant
    future perfect dētrīverō dētrīveris dētrīverit dētrīverimus dētrīveritis dētrīverint
    passive present dēteror dētereris,
    dēterere     		dēteritur dēterimur dēteriminī dēteruntur
    imperfect dēterēbar dēterēbāris,
    dēterēbāre     		dēterēbātur dēterēbāmur dēterēbāminī dēterēbantur
    future dēterar dēterēris,
    dēterēre     		dēterētur dēterēmur dēterēminī dēterentur
    perfect dētrītus + present active indicative of sum
    pluperfect dētrītus + imperfect active indicative of sum
    future perfect dētrītus + future active indicative of sum
    subjunctive singular plural
    first second third first second third
    active present dēteram dēterās dēterat dēterāmus dēterātis dēterant
    imperfect dētererem dētererēs dētereret dētererēmus dētererētis dētererent
    perfect dētrīverim dētrīverīs dētrīverit dētrīverīmus dētrīverītis dētrīverint
    pluperfect dētrīvissem dētrīvissēs dētrīvisset dētrīvissēmus dētrīvissētis dētrīvissent
    passive present dēterar dēterāris,
    dēterāre     		dēterātur dēterāmur dēterāminī dēterantur
    imperfect dētererer dētererēris,
    dētererēre     		dētererētur dētererēmur dētererēminī dētererentur
    perfect dētrītus + present active subjunctive of sum
    pluperfect dētrītus + imperfect active subjunctive of sum
    imperative singular plural
    first second third first second third
    active present — dētere — — dēterite —
    future — dēteritō dēteritō — dēteritōte dēteruntō
    passive present — dēterere — — dēteriminī —
    future — dēteritor dēteritor — — dēteruntor
    non-finite forms infinitive participle
    active passive active passive
    present dēterere dēterī dēterēns —
    future dētrītūrum esse dētrītum īrī dētrītūrus dēterendus,
    dēterundus
    perfect dētrīvisse dētrītum esse — dētrītus
    future perfect — dētrītum fore — —
    perfect potential dētrītūrum fuisse — — —
    verbal nouns gerund supine
    genitive dative accusative ablative accusative ablative
    dēterendī dēterendō dēterendum dēterendō dētrītum dētrītū

    References

    • “detero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “detero”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
    • “detero”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.