indeterminatus
Latin
Etymology
Etymology tree
Latin dēterminātus
Latin indēterminātus
From in- + dēterminātus.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [ɪn.deː.tɛr.mɪˈnaː.tʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [in.de.ter.miˈnaː.tus]
Adjective
indēterminātus (feminine indētermināta, neuter indēterminātum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | indēterminātus | indētermināta | indēterminātum | indēterminātī | indēterminātae | indētermināta | |
| genitive | indēterminātī | indēterminātae | indēterminātī | indēterminātōrum | indēterminātārum | indēterminātōrum | |
| dative | indēterminātō | indēterminātae | indēterminātō | indēterminātīs | |||
| accusative | indēterminātum | indēterminātam | indēterminātum | indēterminātōs | indēterminātās | indētermināta | |
| ablative | indēterminātō | indēterminātā | indēterminātō | indēterminātīs | |||
| vocative | indētermināte | indētermināta | indēterminātum | indēterminātī | indēterminātae | indētermināta | |
References
- “indeterminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- "indeterminatus", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- “indeterminatus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.