indefinitus

indefinitus

Latin

Etymology

Etymology tree
Proto-Indo-European *né
Proto-Indo-European *n̥-
Proto-Italic *ən-
Latin in-
Latin dēfīnītus
Latin indēfīnītus

    From in- (“not”, “un-”, negative prefix) + dēfīnītus (“definite”).

    Pronunciation

    Adjective

    indēfīnītus (feminine indēfīnīta, neuter indēfīnītum); first/second-declension adjective

    1. (Late Latin) indefinite

    Declension

    First/second-declension adjective.

    singular plural
    masculine feminine neuter masculine feminine neuter
    nominative indēfīnītus indēfīnīta indēfīnītum indēfīnītī indēfīnītae indēfīnīta
    genitive indēfīnītī indēfīnītae indēfīnītī indēfīnītōrum indēfīnītārum indēfīnītōrum
    dative indēfīnītō indēfīnītae indēfīnītō indēfīnītīs
    accusative indēfīnītum indēfīnītam indēfīnītum indēfīnītōs indēfīnītās indēfīnīta
    ablative indēfīnītō indēfīnītā indēfīnītō indēfīnītīs
    vocative indēfīnīte indēfīnīta indēfīnītum indēfīnītī indēfīnītae indēfīnīta

    Descendants

    References

    • “indefinitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “indefinitus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.