eremiticus

eremiticus

Latin

Etymology

Etymology tree
Latin erēmīta
Latin -icus
Latin erēmīticus

    From erēmīta + -icus.

    Pronunciation

    Adjective

    erēmīticus (feminine erēmītica, neuter erēmīticum); first/second-declension adjective

    1. (Late Latin) hermitic, eremitic
      Synonym: anachōrēticus

    Declension

    First/second-declension adjective.

    singular plural
    masculine feminine neuter masculine feminine neuter
    nominative erēmīticus erēmītica erēmīticum erēmīticī erēmīticae erēmītica
    genitive erēmīticī erēmīticae erēmīticī erēmīticōrum erēmīticārum erēmīticōrum
    dative erēmīticō erēmīticae erēmīticō erēmīticīs
    accusative erēmīticum erēmīticam erēmīticum erēmīticōs erēmīticās erēmītica
    ablative erēmīticō erēmīticā erēmīticō erēmīticīs
    vocative erēmītice erēmītica erēmīticum erēmīticī erēmīticae erēmītica

    Descendants

    • → Catalan: eremític
    • → French: érémitique
    • → Galician: eremítico
    • → Italian: eremitico
    • → Occitan: eremitic
    • → Portuguese: eremítico
    • → Romanian: eremitic
    • → Spanish: eremítico

    References

    • “eremiticus”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.