devastatio

devastatio

Latin

Etymology

Etymology tree
Proto-Indo-European *de
Proto-Indo-European *-h₁
Proto-Indo-European *déh₁
Proto-Italic *dē
Latin dē
Latin dē-
Latin vāstus
Proto-Indo-European *-h₂
Proto-Indo-European *-éh₂
Proto-Indo-European *-yéti
Proto-Indo-European *-eh₂yéti
Proto-Italic *-āō
Latin -ō
Latin vāstō
Latin dēvāstō
Proto-Indo-European *-tis
Proto-Indo-European *-Hō
Proto-Indo-European *-tiHō
Proto-Italic *-tiō
Latin -tiō
Latin dēvāstātiō

    From dēvāstō + -tiō.

    Pronunciation

    Noun

    dēvāstātiō f (genitive dēvāstātiōnis); third declension

    1. devastation

    Declension

    Third-declension noun.

    singular plural
    nominative dēvāstātiō dēvāstātiōnēs
    genitive dēvāstātiōnis dēvāstātiōnum
    dative dēvāstātiōnī dēvāstātiōnibus
    accusative dēvāstātiōnem dēvāstātiōnēs
    ablative dēvāstātiōne dēvāstātiōnibus
    vocative dēvāstātiō dēvāstātiōnēs

    Descendants

    All borrowed.

    References

    • “devastatio”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
    This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.